Jaunumi

Noslēgusies ekspedīcija – ceļojoša nometne “Gauja Aa”, kuras laikā vairāk nekā 80 jaunieši – skauti, gaidas un citi interesenti – izaicināja sevi un veiksmīgi noairēja visu Gauju, garāko upi Latvijā – 458 kilometru garumā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja ekspedīcijas vadītājs Mārtiņš Bakmanis.

Pēc viņa teiktā, attālums tika pieveikts stafetes veidā, daloties četrās komandās, katram posmam vidēji veicot 120 kilometrus.

Skolnieks Kalvis no Valmieras atzīst: “Šis bija mans vasaras lielākais piedzīvojums, kurā ieguvu jaunus draugus, iemācījos kā braukt ar laivām un dzīvot pie dabas, un, protams, lieliski pavadīju laiku [..] šo piedzīvojumu es noteikti atcerēšos uz ilgu laiku!”

Jau ziņojām, ka ekspedīcija – ceļojošā nometne “Gauja Aa” tika veidota ar mērķi jauniešu vidū praktizēt un popularizēt aktīvu dzīvesveidu kā pozitīvu alternatīvu neveselīgām un pasīvām aktivitātēm.

Pēc M.Bakmaņa teiktā, jaunieši ekspedīcijas laikā tuvāk iepazina Sietiņiezi, Gaujienas pilsdrupas, Ērgļu klintis un citas izzināšanas vērtas vietas. “Šādas un līdzīgas nometnes jauniešiem rada izaicinājumu saviem spēkiem un raksturam. Sasniedzot mērķi, jaunieši gūst gandarījumu un vēlmi arī turpmāk būt aktīviem. Laivu brauciena laikā bija iespēja gan apgūt dažādas zināšanas un prasmes, gan uzlabot komunikācijas iemaņas, gan redzēt, ka aktīva atpūta pie dabas ir lieliska alternatīva ikdienišķām nodarbēm,” atzina M.Bakmanis.

Nometne – ekspedīcija “Gauja Aa” notika sociālā projekta “Es zinu, Tu to vari!” ietvaros. Projektā no jūlija līdz augustam notiek vairāk kā 58 pasākumi visā Latvijā – ielu basketbola turnīri, ielu vingrošanas sacensības un citi ielu kultūras pasākumi, kā arī nometnes un ģimeņu sporta dienas. Aktivitātes veidotas tā, lai tās būtu vienkāršas un viegli pieejamas ikvienam interesentam.

Nometni “Gauja Aa” organizē Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija(LSGCO). Projektu atbalsta Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs.

No portāla http://valmieraszinas.lv

..

Līdzās oficiālajiem Ziemassvētku kauju atceres pasākumiem katru gadu Ložmetējkalnā notiek arī skautu un gaidu kustības rīkotā sagaita, kurā piedalās arī jaunsargi.

Tradīcija 
pirmskara Latvijā

Jaunieši trīs dienas dzīvo telšu nometnē Ložmetējkalnā un tā tuvumā, kur paši rūpējas par siltumu un gatavo sev ēdienu. Nometnes ideja ir pieminēt strēlniekus, un tā ir tradīcija, kas veidojusies jau pēc Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņām, stāsta viens no skautu vadītājiem Mārtiņš Bakmanis. “Veidojoties skautu un gaidu kustībai Latvijā, tajā iesaistījās daudzas bijušās militārpersonas, kas piedalījās karā un Brīvības cīņās. Pirmais Latvijas Skautu centrālās organizācijas priekšnieks bija ģenerālis Kārlis Goppers, un tolaik izveidojās tradīcija, ka skauti un gaidas nāk pieminēt varoņus kauju vietās,” vēsturi atgādina M. Bakmanis. Viņaprāt, Ziemassvētku kauju laikā latviešu strēlnieki paveikuši varoņdarbu, kas jānovērtē arī mūsdienās.

Skauti un gaidas piektdienas vakarā bija sēdējuši pie ugunskura un dziedājuši strēlnieku dziesmas, bet sestdien viņi devās apzināt Ziemassvētku kauju vietas. Šogad uz sagaitu bija ieradušies skauti no Rīgas, Valmieras, Kocēniem, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones, kā arī tajā piedalījās divas jaunsardzes vienības. Jaunsardzes klātbūtne piemiņas pasākumos bija lielāka, jo uz Ziemassvētku kauju muzeju bija ieradusies jaunsargu vienība no Liepājas.

Īpaša aura

Ložmetējkalnā pie ugunskura satieku vairākus skautus un gaidas, viņiem blakus pie ugunskura sildās suņuks Trollis, kurš jau bijis vismaz trijās skautu nometnēs Ložmetējkalnā, un jaunieši joko, ka viņš ir nometnes sargs. “Šim mežam ir īpaša aura. Ja esi lasījis “Dvēseļu puteni”, šajās dienās šeit ir īpašas sajūtas, jo liekas, ka strēlnieki ir šeit,” sajūtas apraksta Anete Kazeļņika no Ķeguma gaidu vienības. Toms Kokenbergs no Valmieras skautu vienības teic, ka apbrīno strēlniekus un viņu spēju sūros apstākļos uzveikt vācu armiju: “Mēs apskatām piemiņas vietas, uzzinām daudz ko jaunu un liekam to pie sirds.” “Mācot guntiņas, cenšos uzsvērt, ka mums jāciena tas, par ko strēlnieki cīnījās. Uzskatu sevi par patrioti. Ilgāk par divām nedēļām nevaru pavadīt ārpus Latvijas, jo pēc tās ilgojos,” piebilst Anete. Arī Dāvis Kiršfelds no Rīgas, kurš jau piecus gadus vada nodarbības mazskautiem, teic, ka ar tām dod savu artavu Latvijai, mācot jauniešiem valstiskas vērtības. “Var jau sēdēt un spēlēt datorspēles vai braukt vākt kartupeļus svešās zemēs par mazliet lielāku samaksu. Mums jācīnās, lai jaunas iespējas ir šeit, Latvijā, piemēram, mums nav jābrauc uz Franciju vai Vāciju, lai nodarbotos ar ekstrēmiem sporta veidiem, tos varam attīstīt tepat. Latvija ir manas mājas,” uzsver Dāvis.

Būt atbildīgam

Ložmetējkalnā dzirdu arī jaunsargus runājam savā starpā krievu valodā – tie ir puiši no Jūrmalas, kuri jaunsardzē iesaistījušies, skolotāja aicināti, un teic, ka gan paši, gan ģimenes ir apmierinātas. “Jaunsardzē man patīk pārgājieni un iespēja šaut no pneimatiskajiem ieročiem, skolotājs mūs ieinteresēja. Vecāki atbalsta manu dalību jaunsargos. Savu nākotni arī saistu ar Latviju, negribu nekur braukt, jo tā ir mana dzimtene,” teic Arturs Ozols no Jūrmalas. “Jaunsardzē mani visvairāk saista atbildības sajūta. Ja tu sevi pievilsi, pievilsi arī pārējos. Piemēram, ja ugunskurā nedegs uguns, nebūs ēdiena visai vienībai,” saka Andris Kulišs no Kauguriem. Viņš uzskata, ka strēlnieki bija varoņi, kas aizsargājuši dzimteni.

Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļu” mājās satiku arī jaunsargus, kas ceļu mērojuši no Liepājas. Liepājnieki atzīst, ka muzejā un jaunsardzē valsts vēsturi var izzināt aizraujošāk, jo jādodas uz vietām, kur notikuši būtiski notikumi. “Jaunsardze man nozīmē jaunu pieredzi, darbošanos komandā, kas noderēs dzīvē. Ziemassvētku kaujas, no vienas puses, bija traģiskas latviešiem, jo daudzi gāja bojā. Taču, no otras puses, mēs zinām un ticam, ka latvieši ir spējīgi uz lielām lietām,” teic jaunsargs Madars Ozoliņš, kurš nākotnē labprāt vēlētos kļūt par karavīru.

Atceres pasākumos muzejā, Antiņu kapos un Ložmetējkalnā piedalījās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Grauba un arī ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji. Tāpat šajā dienā notika Ziemassvētku kauju imitācijas, kā arī piemiņas brīdī Antiņu kapos jaunsardzes kandidāti deva svinīgo zvērestu un kļuva par jaunsargiem.

A. Pabriks stāstīja, ka pirms trim gadiem sācis aicināt ārvalstu diplomātus piedalīties Ziemassvētku kauju atceres pasākumos, lai parādītu, ka Latvijai kā mazai nācijai bijušas tikpat svarīgas un izšķirošas kaujas kā lielākām valstīm.

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala par Ziemasssvētku kauju atceres pasākumu apmeklējumu informēja sabiedrību “Twitter” mikroblogošanas vietnē. Par Ziemassvētku kauju muzeju viņš raksta atzinīgus vārdus un ļoti iesaka to apmeklēt arī citiem. Viņš arī pauž apbrīnu, ka muzejā atradis amerikāņu Vinčestera šauteni, kas izmantota kaujās. Vēstnieks atzīst, ka šajā dienā daudz uzzinājis par Latvijas vēsturi un latviešu varonību. “Svarīga diena. Mēs uzzinājām par varoņiem, kas atdeva savu dzīvību, lai nodibinātu brīvu un neatkarīgu Latviju,” raksta M. Pekala.

Ģirts Vikmanis

7. un 8. novembrī Skrundā pasākumā "Latvijas karavīrs laikmetu griežos" tikās ap 300 jauniešu vecumā līdz 18 gadiem no dažādām Latvijas jaunatnes organizācijām.

Skrundā pulcējās jaunsargi, biedrības "Latvijas mazpulki" un "Latvijas skauti un gaidas" pārstāvji, kā arī Skrundas novada skolu jaunieši. Pasākuma mērķis bija Latvijas jaunatnes saliedēšana, jauniešu valstiskā un patriotiskā audzināšana.

Divu dienu laikā jaunieši piedalījās vairākās aktivitātēs. Pirmās dienas noslēgumā visi devās nakts pārgājienā ar militārām stafetēm un kontrolpunktiem Oskara Kalpaka takā.

Vakara tumsā pārbaudījuma dalībniekiem bija jāšauj ar šautriņām, jātransportē ievainotais, izmantojot Morzas kodu, bija jāatšifrē vārds šifra koda uzdevumā, jāmet mērķī granāta, jāiekurina ugunskurs, jāizpilda tests ar vēsturiskiem jautājumiem, kā arī jāforsē Venta.

"Trase bija 13 kilometrus gara, tas mums bija visgrūtākais, ka bija jāmēro ceļš kājām, grūti bija to izturēt. Bija jāiet ne tikai pa ceļu, bet arī pa mežu, bridām pa dubļiem. Paši uzdevumi nebija sarežģīti, tos varējām izpildīt. Kopumā pārgājiens patika, jo bija interesanti," atzina Ieva Liekmane un Ieva Zonenberga no 412. Kazdangas jaunsargu vienības.

"Pārgājiens bija interesants, turklāt visa komanda bija saliedēta, cits citam palīdzējām un varējām vieglāk izpildīt uzdevumus. Neparasts uzdevums bija ugunskura iekurināšana, taču ne īpaši labi veicās granātas mešanā un arī šaušanā ar šautriņām," pastāstīja Kristers Daniels Bocmanis un Rihards Čabaijs no 412. Kazdangas jaunsargu vienības.

"Pārgājiens man ļoti patika, tur bija dažādi uzdevumi, principā man viss patika, izņemot šautriņu mešanu. Jaunsardzē esmu gadu, te ir interesanti, daudz ko jaunu varu apgūt. Gribētos vēl piedalīties kādās sacensībās," teica Valērija Sočenko no 317. Zilupes jaunsargu vienības.

Nākamā dienā notika biedrības "Latvijas ģenerāļu klubs" pārstāvju tikšanās ar skolu jaunatni un sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana, kā arī ekskursijas pa Skrundas novada vēsturiskajām vietām.

Svinīgie pasākumi iesākās ar piemiņas ozola stādīšanu pie Skrundas baznīcas netālu no vietas, kur pirms 95 gadiem pirmoreiz tika pacelts Latvijas karogs.

Savukārt svinīgajā pasākumā Skrundas kultūras namā tika demonstrētas fotogrāfijas par karavīru ikdienu starptautiskajās operācijās un raisījās sarunas ar misiju dalībniekiem. Viens no jautājumiem, kuru uzdeva kāds jaunsargs, skanēja: "Kāds ir noskaņojums un izjūtas pirms došanās misijā?"

Pieredzes bagātie karavīri atbildēja, ka nenoliedzami izjūt satraukumu, jo īpaši par to, ka mājās paliek ģimene, tas esot visgrūtākais. Par sevi viņi esot pārliecināti un droši, jo laiks pirms misijas bijis veltīts, lai profesionāli sagatavotos kaujas apstākļiem un varētu likt lietā iemaņas, kuras ir trenētas gadiem.

Biedrības "Latvijas ģenerāļu klubs" pārstāvji diskusiju sāka ar to, ka katrs pastāstīja, kā kļuvuši par karavīriem un vēlāk - par virsniekiem, pat ģenerāļiem. Jāatzīst, ka liktenis katram bijis citāds, taču visus ir vienojis tas, ka, kolīdz 1991. gadā Latvija atguva neatkarību, visi vēlējušies iesaistīties Latvijas armijas izveidē.

Svinīgā gaisotnē tika apbalvoti labākie eseju konkursa "Tu nāc no šīs zemes, Tu neesi viens, Tu esi viens no…" autori. Par labāko esejas autori tika atzīta Antra Akote no Skrundas vidusskolas.

"Mana eseja ir par Jāni Blūmu. Viņš ir 88 gadus vecs kungs, kas šovakar bija redzams un dzirdams, dziedot Skrundas kultūras nama vīru vokālajā ansamblī "Vecie zēni". Darba pamatā ir mana vairāk nekā triju stundu garā saruna ar Jāni Blūmu," pastāstīja Antra Akote.

"Sākumā man likās, ka kara tēma nav man tuva un būs grūti intervēt sirmo kungu, taču pēc triju stundu ilgas sarunas gribējās vēl un vēl runāties. Mani patiesi saviļņoja Blūma kunga stāstītais, viņa dzīvesstāsts par savām gaitām Latviešu leģionā bija ļoti emocionāls. Gūtos iespaidus centos ielikt savā rakstu darbā.

Visaizkustinošākais bija viņa stāsts par sava mūža mīlestību, sievu, kas pirms pāris gadiem aizgāja mūžībā. Sirdi plosoša bija atziņa, ka, arī aizejot karā, gan viņam, gan citiem karavīriem mājas palika mīļotās meitenes, no kurām šķirties bijis ļoti grūti."

Pasākumu noslēdza svinīgā lāpu – gaismas - nodošanas ceremonija Latvijas novadiem. Visu pasākumā iesaistīto organizāciju pārstāvjiem rokās dega lāpas, kas savienojās vienā kopīgā uguns liesmā, tā simboliski pasniedzot dzimtenes mīlestību simbolizējošo gaismu tālāk.

2011. gadā biedrība "Latvijas ģenerāļu klubs" aizsāka jaunu tradīciju, organizējot patriotiskus izglītojošus pasākumus neilgi pirms Lāčplēša dienas ārpus Rīgas, lai veidotu jauniešos dziļāku izpratni par Lāčplēša dienas un 18. novembra nozīmi Latvijas vēsturē, skaidrotu armijas un karavīra lomu gan vēsturē, gan mūsdienās.

2011. gadā tāds pasākums notika Trikātā, 2012. gadā – Jēkabpilī, savukārt 2014. gadā jaunieši tiks vienoti Balvos.

Atvaļināts viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Latvijas ģenerāļu kluba valdes priekšsēdētājs, saka: "Šā gada eseju konkursa tēma " Tu nāc no šīs zemes, Tu neesi viens, Tu esi viens no…" parāda šā visa pasākuma jēgu un domu. To, ka ikviens ir svarīgs un būtisks šai zemei, kā arī, kopā esot, mēs varam daudz ko un esam nepieciešami savai zemei. Mēs visi kopā veidojam Latviju.

Esejas ir par reāliem cilvēkiem, kuri ir jauniešu novadnieki, viņi nereti ikdienā ir līdzās. Turklāt, startējot nakts pārgājienā pa Oskara Kalpaka bataljona kaujas vietām, komandas sastāvu veidoja gan jaunsargi, gan mazpulki, gan skauti un gaidas, viņi visi bija kopā plecu pie pleca. Tikai tādā veidā varam veidot vienotību.

"Ģenerāļu klubs" ir patiesi priecīgs, ka pašvaldības ir ieinteresētas un atsaucīgas šādu pasākumu rīkošanā, kā arī pateicamies par atbalstu, ko sniedz Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki."

Laura Dūša, 'Tēvijas Sargs'

http://www.delfi.lv/